I pasaules kara laikā radās nepieciešamība apglabāt karavīrus noteiktā vietā – Brāļu kapos. Pirmie karavīri šajā vietā tika apglabāti 1915. gadā. Vēlāk Brāļu kapu koncepciju izstrādāja tēlnieks K. Zāle, arhitekts A. Birzenieks u.c.
Tas izstrādāts kā vienots ansamblis, kuru veido ieejas vārti, Liepu gatve, mūžīgās uguns altāris, gala siena ar četriem senlatviešu karavīru tēliem un centrā – monumentālā figūra „Māte Latvija”.
Ansamblis veidots no Allažu šūnakmeņa, smilšakmeņa un Itālijas travertīna. Brāļu kapu ansamblis ir izcila piemiņas vieta gan mēroga, gan monumentālisma, gan noskaņas ziņā. To izmantoja visas varas savā labā un ziedus nāca nolikt arī padomju valstsvīri.
