piektdiena, 2019. gada 13. septembris

Mācību ekskursija uz Cēsīm un Gaujas Nacionālo parku


2019. gada 12. septembrī 9. un 12. klašu skolēni devās ekskursijā uz Cēsu Zinātnes centru ZINOO un Gaujas Nacionālo parku, konkrēti – uz Līču – Laņģu klintīm netālu no Cēsīm. ZINOO centrā notika praktiskās nodarbības un varēja izmēģināt dažādus eksperimentus, galvenokārt, kuri attiecas uz fizikas un gravitācijas likumiem. Savukārt pie Liepas atrodas lielākais māla karjers Latvijā un rūpnieciskā ieguve notiek joprojām. 1.5 km attālumā atrodas Gaujas senkrasta smilšakmens atsegums – Līču – Laņģu klintis (ap 30m augstas, 1 km garas, dažās vietās – saposmotas), kā arī vairākās alas - Lielā (48m) un Mazā Laņģu alas.
Pa ceļam skolēni apskatīja arī atjaunoto Ķeipenes dzelzceļa staciju.

ceturtdiena, 2019. gada 29. augusts

2019. gada 2. septembris - Zinību diena

Aizkraukles Vakara (maiņu) vidusskolā Zinību diena notiks 2019. gada 2. septembrī. Dienas klasēm (9., 12.A un 12.D kl.) plkst. 9:00, vakara klasēm (12.I kl. ) plkst. 18:00.

svētdiena, 2019. gada 18. augusts

Alūksne un Cēsis – perspektīvi novadu centri


Alūksne un Cēsis – divas Vidzemes pilsētas, kurās redzamas pārmaiņas un attīstība.
Līdz Alūksnei var nokļūt ar tādu eksotisku transporta līdzekli kā bānītis (no Gulbenes puses). Pilsēta sagaida ar jaunu muzeju – Bānīšu staciju, - kura iekārtojums un dizains saņēma starptautisku balvu. Sakārtota arī Alūksnes Jaunā pils un parks, kurā atrodas muzejs „Vides labirints” un darbojas 5 strūklakas. Savukārt Pilssalā atklāts jauns daudzfunkcionāls sporta un atpūtas centrs, bet tālāk uz Tempļakalnu var nokļūt pa gājēju tiltu, kurš saņēma „Arhitektūras balvu - 2015”.
Savukārt Cēsīs katru gadu tiek organizēts Mākslas festivāls, kuru apmeklē daudz skatītāju. Šajā gadā Mākslas festivāla galvenais pasākums bija amerikāņu komponista L. Bernsteina mūzikls „Vestsaidas stāsts” un tajā uzstājās latviešu un amerikāņu mūziķi.

trešdiena, 2019. gada 26. jūnijs

Viļņa – kaimiņvalsts galvaspilsēta


Lietuvas galvaspilsēta Viļņā dzīvo 534 tūkst. (Rīgā - 644 tūkst.) iedzīvotāju. Pilsētas senāka daļa (Senamiestis) nav sabojāta ar augstceltnēm, bet tās visas galvenokārt izvietotas Neris otrajā krastā – Biznesa un darījumu centrā. Pilsēta vienmēr veiksmīgi izmantojusi reljefu (atrodas ieplakā) apbūves dažādošanai, piemēram, padomju gados Viļņas dzīvojamais rajons vienīgais saņēma Valsts prēmiju.
Bet rajonā ap dzelzceļa un autobusu stacijām ir daudz nolaistu ēku, nesakārtotas ietves un skvēri, un kopumā dominē pelēcība. Arī jaunais Modernas mākslas muzejs neiekļaujas apkārtējā apbūvē. Viļņā noteikti jāapskata Katedrāli, Gedaminu torni, Universitātes ēku, Užupes pilsētu un jauno Biznesa un darījumu centru.

Vasarā jāapmeklē dabas un kultūrvēsturiskos objektus



Meņģeles skatu tornis atrodas uz Meņģeles un Taurupes pagasta robežas dabas parka „Ogres ieleja” teritorijā. No tā paveras skats 30-40 km rādiusā uz Vidzemes augstienes D daļu. Torņa uzstādīšana saskan ar Dullā Daukas stāsta galveno jautājumu „Kas ir aiz horizonta un vai zeme ir apaļa?” Meņģeles pagastā dzimis un zēna gaitas pavadījis rakstnieks Sudrabu Edžus.
Otrs, sevišķi vasarā, nozīmīgs objekts ir Zvārtes iezis pie Amatas. Tas ir 19 metri augsts smilšakmens atsegums un blakām atrodas 44 metru augsta krauja. Karstā vasarā atvēsinājumu un mundrumu sniedz  tīrais un vēsais Amatas ūdens. Bet interesantākā un noslēpumainākā vieta ir Līču – Laņģu klintis pie Liepas jeb Lodes māla karjera. Tā ir 1km gara un 30metru augsta smilšakmens klints Gaujas senlejas krastā. Klintī ir vairākas alas un pie pamatnes izplūst 20 avoti. Apkārtējā daba ir pirmatnēja un cilvēka maz izmainīta.

pirmdiena, 2019. gada 17. jūnijs