pirmdiena, 2017. gada 18. septembris

Latvijas vēstures lappuses

1917. gada rudenī Krievija bija novesta līdz pilnīgam haosam un sabrukumam, un vajadzēja pielikt tikai pēdējo punktu cariskās impērijas mantojumam. Viskrasāk to solīja boļševiki: miers – tūlīt; zemi – visiem; Krievijas mazajām tautām – pašnoteikšanos līdz pat atdalīšanās tiesībām. Latviešu strēlnieki, kuru vidū bija populāras sociālisma idejas, atbalstīja boļševiku valdību un izšķirošos pavērsienos to nosargāja. 1920. gadā boļševiki, ņemot vērā reālo situāciju, noslēdza miera līgumu ar Latviju un atzina tās neatkarību uz mūžīgiem laikiem. Viņi bija tik pārliecināti par pasaules revolūciju un uzskatīja, ka Latvijas neatkarība ir tikai laika jautājums. Vēlāk latviešu strēlniekus savā propogandā plaši izmantoja Padomju Latvijas valdība un 1970. gadā, sagaidot V.Ļeņina simto dzimšanas dienu, atklāja Latviešu sarkano strēlnieku muzeju. Paradoksāli, bet 1993. gadā tā vietā izveidoja Okupācijas muzeju.