piektdiena, 2020. gada 15. maijs

Nereta un Cesvaine



Nereta un Cesvaine – savdabīgas Sēlijas un Vidzemes augstienes mazpilsētas.

Nereta atrodas ceļā uz Lietuvu un pilsētiņā dzīvo nedaudz vairāk kā 1000 iedzīvotāju. Interesantākie objekti – luterāņu un katoļu baznīcas, Dienvidsusējas HES, Jāņa Jaunsudrabiņa parks un saliņa. Ceļā uz Rīgu var apskatīt  arī Mazzalves luterāņu un Kurmenes katoļu  baznīcas.

Cesvainē dzīvo 1,3 tūks. iedzīvotāju. Tā ir apdzīvota vieta ar seno vēsturi un jau 12. un 13. gs. bija letgaliešu valsts Letijas pilsnovads. Vairākas ēkas ir atjaunotas un visievērojamākā ir Cesvaines pils ( pie tās uzņemtas filmas „Melnā vēža spīlēs”, arī franču mākslas filmas), muižas komplekss (alus brūzis,  Kavalieru māja –viesnīca, zirgu stallis).

pirmdiena, 2020. gada 27. aprīlis

Interesanti kultūras un vēstures objekti


Aizkraukles un tās apkārtējos novados ir vairāki unikāli kultūrvēsturiski objekti – pieminekļi. Viens no tādiem ir piemineklis veltīts Latvijas neatkarības cīnītājiem 1919. gadā Stalānu kapos, kuri atrodas ceļā no Daudzevas uz Seci.
Tapāt ievērojama (un labi iekļaujas apkārtēja ainavā) ir Seces luterāņu baznīca. Sākumā celta kā halle (1792.g.), bet vēlāk piebūvēts zvanu tornis (iesvētīta - 1862.g.). Baznīcas siluetā dominē neogotikas formas. Kaut gan vairakkārt izdemolēta un cietusi, tagad - saglabāta un atjaunota.
Jaunjelgavas domes ēka – viena no lielākajām un skaistākajām jūgendstila ēkām Latvijas reģionos. Uzcelta 1912. gadā kā pilsētas rātes nams. Vēlāk pielāgota skolas vajadzībām, tagad atkal – pašvaldībai. Valsts arhitektūras piemineklis. Ēkas ārējā fasāde daudzveidīga un labā stāvoklī. 
Vēl viens objekts – Stukmaņu muižas komplekss, kurš atrodas Rīgas – Daugavpils šosejas malā pirms Pļaviņām. Komplekss veidots 17.-18. gs. un sastāv no dzīvojamās ēkas „Sikadele”, divām klētīm ar caurbrauktuvi un pulksteņa torni, kā arī daudzām palīgēkām. Pils daudz cietusi I pasaules kara laikā, tagad ļoti nolaista, izņemot muižas Buļļu ceļu, kurš aizved uz Zirgu manēžu.

pirmdiena, 2020. gada 30. marts

Ceļojums Sēlijā


Laikā, kad cenšamies pašizolēties un sēžam mājās, kā viens no pretlīdzekļiem pandēmijas ierobežošanai ir sports, kustības, pastaigas un ekskursijas tuvākajā apkārtnē. Viens no tādiem maršrutiem ir Augšsēlija: Lauces senleja – Seces luterāņu baznīca – Seces pamatskolas vecā ēka – Daugavas piemiņas akmens – Staburags – Vīgantes bijušā pamatskola – Sunākstes Baltā baznīca – Stendera Ābeces taka – Ellītes sēravots pie Daudzeses – Daudzeses Luterāņu baznīca (uzcelta 1825. gadā – tātad tai būs 200 gadi!) – Daudzeses pamatskola – Aklais (Jūgu) purvs – un skaistie priežu meži pie Mentas stacijas. Un visa diena ir pavadīta skaistā un aktīvā atpūtā.

Ceļojums pa Daugavas senleju


Ļoti daudz skatāmas vietas ir abpuss Daugavai no Aizkraukles līdz Skrīveriem (Jaunjelgavai): Meļķitāru Muldas akmens – Kraukļu akmens pie Skrīveriem – A. Upīša memoriāla māja un muzejs – veikals „Skrīveru saldumi” – Skrīveru dendroloģiskais parks – Klidziņa. Pārbraucot pār Daugavu ar kuģīti - Jaunjelgava ar savdabīgo apbūvi. Tad atpakaļ ar kuģīti - Aizkraukles pilskalns, luterāņu baznīca un pilsdrupas. Ar divriteni maršrutu var izbraukt 4-5 stundās.

piektdiena, 2020. gada 13. marts

Padomju stāsts


1961. gadā (t.i. pirms 60 gadiem) partija pieņēma programmu par komunisma uzcelšanu Padomju Savienībā jau 1980. gadā. Tika izvērstās daudzas kampaņas, t.sk. - iedzīvotāju apgāde ar plaša patēriņa precēm, dzīvokļu celtniecība u.c. Bija paredzēts, ka viss drīzumā būs pa velti un visi dzīvos pēc principa „ No katra pēc viņa spējām, katram pēc viņa vajadzībām!”. Eksperiments beidzās ar pilnīgu krahu un jau 80-to gadu sākumā tas bija redzams tukšajos veikalu plauktos, cilvēku dubultmorālē un drošības dienestu patvaļā. Aizkraukles dzīvojamās mājās - „hruščovkas” (nosauktas toreizējā līdera N. Hruščova vardā) un Padomju muzeja eksponāti tam visam ir vistiešākie liecinieki.

svētdiena, 2020. gada 1. marts

Rīgas Brāļu kapu ansamblis


I pasaules kara laikā radās nepieciešamība apglabāt karavīrus noteiktā vietā – Brāļu kapos. Pirmie karavīri šajā vietā tika apglabāti 1915. gadā. Vēlāk Brāļu kapu koncepciju izstrādāja tēlnieks K. Zāle, arhitekts A. Birzenieks u.c. 
Tas izstrādāts kā vienots ansamblis, kuru veido ieejas vārti, Liepu gatve, mūžīgās uguns altāris, gala siena ar četriem senlatviešu karavīru tēliem un centrā – monumentālā figūra „Māte Latvija”. 
Ansamblis veidots no Allažu šūnakmeņa, smilšakmeņa un Itālijas travertīna. Brāļu kapu ansamblis ir izcila piemiņas vieta gan mēroga, gan monumentālisma, gan noskaņas ziņā. To izmantoja visas varas savā labā un ziedus nāca nolikt arī padomju valstsvīri.

ceturtdiena, 2020. gada 20. februāris

Biķernieku memoriāls


Rīgā un tās apkārtnē blakām skaistiem bulvāriem, celtnēm un parkiem ir vietas, kuras saistās ar drūmiem notikumiem - Ebreju sinagoga, Čekas nams Brīvības ielā, Rumbulas un Biķernieku memoriāli.
Biķernieku memoriāls veltīts Otrā pasaules kara upuriem, kuri šeit tika iznīcināti no 1941. līdz 1944. gadam. Vācu nacistu uzraudzībā tika iznīcināti apm. 45 tūkst. cilvēku (galvenokārt ebreji, arī padomju karagūstekņi un civiliedzīvotāji). Ebreji tika atvesti pat no Vācijas, Austrijas un Čehijas, arī no nacistu darbības izcelšanās centra – Nirnbergas.
Memoriāls veidots kā ebreju kultūrai raksturīgs kapulauks – neregulāras formas ieplakā novietoti 5000 plēstu akmeņu mežs un tā veidošanā piedalījās Vācijas un Austrijas valdības un Rīgas pašvaldība.