trešdiena, 2017. gada 27. decembris

sestdiena, 2017. gada 16. decembris

Tikšanās ar ievērojamiem cilvēkiem


Iepriekšējos gados, valsts svētkos skolā viesojās vairākas personības – LTF priekšsēdētājs D. Īvāns , pretpadomju cīnītāja S. Lasmane – Doroņina un dzejnieks K.Skujenieks. Vēl agrāk – Latvija Augstākās Padomes deputāts O.Kostanda, kurš balsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu, organizēja barikādes 1991. gada janvārī un Latvijas Zemessardzi. Viņš stāstīja arī par politikas aizkulisēm, konkrēti – kādu iestādes vadītāju, kurš izmantoja viszemiskākos līdzekļus un apmelojumus savu mērķu sasniegšanai, lai kļūtu par deputātu. Toreiz darbojās daudzi aģitatori, tagad - netrūkst naivu apjūsmotāju.

trešdiena, 2017. gada 6. decembris

Ugunsdrošība


Pirms Ziemassvētkiem Aizkraukles novada domes speciālists darba un ugunsdrošības jautājumos brīdināja skolotājus par galvenajiem pārkāpumiem ugunsdrošības jomā: iedegtas un nepieskatītas svecītes, sildītāji, ieslēgta un aizmirsta aparatūra , bet privātsektorā – neiztīrītas apkures sistēmas. Ja ievēros visus noteikumus, tad Ziemassvētki un Jaunais Gads būs droši.

pirmdiena, 2017. gada 27. novembris

Latvijas vēstures lappuses


Tieši pirms 80 gadiem staļniskajā Padomju Savienībā sākās „latviešu operācija”. Proti, tika arestēti, apsūdzēti nodevībā un likvidēti latvieši, kuri ieņēma augstus posteņus Padomju valsts pārvaldē. Tika nošauti PSRS MK priekšsēdētāja vietnieks J. Rudzutaks, Gaisas Spēku virspavēlnieks J. Alksnis, pirmais Sarkanās Armijas komandieris J. Vācietis, čekists un rakstnieks M. Lācis - Sudrabs, rakstnieks L. Laicens, padomju mākslinieks (viens no ievērojamākiem pasaulē) G. Klucis. Viņi visi svēti ticēja komunisma idejām, tautu draudzībai un vienlīdzībai, bet tika samalti pašu veidotajās proletariāta diktatūras dzirnavās.

pirmdiena, 2017. gada 13. novembris

Tikšanās ar Latvija Republikas Bruņoto Spēku pārstāvi


Aizkraukles Vakara (maiņu) vidusskolas absolvents, kurš tagad dienē Latvijas armijā, pastāstīja par mūsdienu hibrīdkara pazīmēm un metodēm. Nobeigumā izvērtās plašāka diskusija par mūsdienu pasauli un iespējamiem apdraudējumiem.

trešdiena, 2017. gada 8. novembris

ceturtdiena, 2017. gada 2. novembris

Vecpiebalga

Vecpiebalga – viens no Latvijas kultūras šūpuļiem. Aizkraukles Vakara (maiņu) vidusskolas skolotāji devās uz Vidzemes centru – Ērgļiem un Vecpiebalgu. Ērgļos šogad atklāts piemineklis rakstniekam R. Blaumanim. Vecpiebalgas tuvumā darbojas Latvijas Etnogrāfiskā muzeja "Vēveri" lauku ekspozīcija, bet centrā – tiek atjaunota majestātiskā Vecpiebalgas baznīca. Vecpiebalgas kapos dus tādi latviešu kultūras fenomeni kā Reinis un Matīss Kaudzītes, Atis Kronvalds un citi.

trešdiena, 2017. gada 25. oktobris

DESMIT DIŽENĀKIE LATVIEŠI

Aizkraukles Vakara (maiņu) vidusskolā notika aptauja „DESMIT DIŽENĀKIE LATVIEŠI” t.i. par personībām, kuras devušas vislielāko ieguldījumu savas tautas, latviešu kultūras un Latvijas valsts labā. Visvairāk balsu saņēma izcilākais komponists Raimonds Pauls. Otrā vieta – latviešu dainu tēvam un jaunlatviešu kustības dalībniekam – Krišjānim Baronam. Kā trešais visbiežāk tika nosaukts valstsvīrs un politiķis, bet reizēm pretrunīgi vērtētais, valsts prezidents Kārlis Ulmanis (1936-1940), kura valdīšanas laikā Latvija piedzīvoja saimniecisko uzplaukumu.

pirmdiena, 2017. gada 23. oktobris

Portfelīšu svētki

Likteņdārzs


Sagaidot valsts simtgadi tiek atklāti, celti un atjaunoti vairāki nozīmīgi objekti – Dziesmu svētku estrāde Mežaparkā, 60 metru augsts Latvijas karoga masts Daugavmalā, Likteņdārzs Koknesē. Likteņdārzs ir vieta, kur satiekas pagātne, tagadne un nākotne. Idejas par tā veidošanu radās 2005. gadā, bet darbi uzsākti 2008. gadā. Likteņdārzs pamatā tiek veidots par individuālajiem ziedojumiem. Lielākie objekti – amfiteātris (pamatā – pabeigts), skatu terase (pabeigta), daudzfunkcionālā sabiedriskā ēka un Lielais Kalns. Latvijā savulaik par iedzīvotāju ziedojumiem tika uzcelts Brīvības piemineklis. Pamazām Likteņdārzs kļūst par unikālu projektu Baltijas valstu un pat pasaules mērogā.

pirmdiena, 2017. gada 9. oktobris

piektdiena, 2017. gada 29. septembris

Eduardam Veidenbaumam - 150


2017. gada 28. Septembrī skolēni un skolotāji devās ceļojumā uz Cēsu un Priekuļu pusi, konkrēti – „Kalāču” muzeju, lai organizētu mācību stundu veltītu latviešu dzejniekam – nemierniekam un sapņotājam – Eduardam Veidenbaumam. Ceļā tika apmeklēta un apskatīta arī Cēsu vecpilsēta un pieminekļi, smilšakmens atsegumi – Liepas Lielā Ellīte un Sietiņiezis. Muzeja pagalmā skolēni sveica skolotāju dienā mūsu skolotājus.

Liepāja un Dienvidkurzeme - joprojām pārsteigumu un dabas skaistuma vietas


Septembra vidū ģeogrāfijas skolotāji Ilona Kāgane un Andris Antāns devās komandējumā uz Liepāju un Dienvidkurzemes novadiem - Nīcu, Rucavu un Bārtu. Liepājā no jauna atvērta Svētās Trīssavienības baznīcas tornis, iekšējais pagalms - Romas dārzs, sakārtota ostas teritorija. Tika apmeklēts Papes dabas parks, Latvijas tālākais R punkts pie Bernātiem, Grobiņa, Priekule un atjaunotā Skrundas muiža.

pirmdiena, 2017. gada 18. septembris

Latvijas vēstures lappuses

1917. gada rudenī Krievija bija novesta līdz pilnīgam haosam un sabrukumam, un vajadzēja pielikt tikai pēdējo punktu cariskās impērijas mantojumam. Viskrasāk to solīja boļševiki: miers – tūlīt; zemi – visiem; Krievijas mazajām tautām – pašnoteikšanos līdz pat atdalīšanās tiesībām. Latviešu strēlnieki, kuru vidū bija populāras sociālisma idejas, atbalstīja boļševiku valdību un izšķirošos pavērsienos to nosargāja. 1920. gadā boļševiki, ņemot vērā reālo situāciju, noslēdza miera līgumu ar Latviju un atzina tās neatkarību uz mūžīgiem laikiem. Viņi bija tik pārliecināti par pasaules revolūciju un uzskatīja, ka Latvijas neatkarība ir tikai laika jautājums. Vēlāk latviešu strēlniekus savā propogandā plaši izmantoja Padomju Latvijas valdība un 1970. gadā, sagaidot V.Ļeņina simto dzimšanas dienu, atklāja Latviešu sarkano strēlnieku muzeju. Paradoksāli, bet 1993. gadā tā vietā izveidoja Okupācijas muzeju.

ceturtdiena, 2017. gada 7. septembris

Latvijas Nacionālā bibliotēka


2017. gada 6. septembrī tika organizēts piemiņas pasākums LNB autoram – arhitektam Gunāram Birkertam (1925. – 2017.). Dzimis Latvijā, bet kara beigas kopā ar vecākiem emigrēja uz ASV . Gunārs Birkerts radījis vairākus arhitektūras šedevrus Amerikā - Federālo Rezervju banku, Stikla muzeju - abas iekļautas ASV 150 izcilāko ēku sarakstā. Viņš projektēja arī Latvijas Nacionālo bibliotēku un Okupācijas (iepriekš Latvijas sarkano strēlniekus) muzeja piebūvi. Paredzamas ēkas melnbaltais kontrasts vislabāk simbolizē Latvijas pretrunīgo vēsturi.

piektdiena, 2017. gada 1. septembris

piektdiena, 2017. gada 25. augusts

2017. gada 1. septembris

1. septembra svinīgais pasākums notiks:

plkst. 9:00 - dienas klasēm
plkst. 18:00 - vakara klasēm

trešdiena, 2017. gada 19. jūlijs

Neskartā teritorija - Jūgu purvs

Jūgu jeb Aklais purvs atrodas Jaunjelgavas novada Daudzeses pagastā netālu no dzelzceļa līnijas Krustpils - Jelgava. Purvs veidojies lēzenā ieplakā un tā centrā saglabājies Znotiņa (Aklais) , Ģirupes un vēl 5-6 mazāki ezeriņi. Purvs saglabājies praktiski neskarts un tajā aug lācenes, dzērvenes, vaivariņi, purva cūkauses, iesirmais grīslis un citi augi. Purvam piešķirts dabas lieguma statuss (1999).

trešdiena, 2017. gada 28. jūnijs

Roterdama - lielākā Eiropas osta

Jūnija beigās ģeogrāfijas skolotājs A.Antāns apmeklēja Nīderlandes ekonomisko centru un trešo lielāko ostu pasaulē – Roterdamu. Pilsēta raksturojas ar iedzīvotāju raibo etnisko sastāvu un kosmopolītisku arhitektūru, kuru papildina savādi mākslas un dizaina pieminekļi. Pati izcilākā celtne – īsts arhitektūras un funkcionālisma brīnums – Lielā Tirgus halle. Pilsētā jāapskata arī Eirotornis, Okeāniums (caurstaigājams tunelis milzu akvārijā), Centrālā stacija u.c. Kādā skvērā pilsētas centrā novietots 3D tehnikā izgatavots piemineklis nīderlandiešu domātājam Roterdamas Erasmam, kurš simbolizē tiekšanos pēc visa jaunā un modernā.

ceturtdiena, 2017. gada 15. jūnijs

Krāslava - Aizkraukles sadarbības pilsēta


Šogad ģeogrāfijas skolotāji un skolēni (ģeogrāfijas olimpiādes uzvarētāji) devās mācību ekskursijā uz Latgales pilsētu - Krāslavu. Tika apskatīti arī Karaļkalns pie Aglonas, Velnezers, Daugavas loki un Daugavpils skrošu rūpnīca. Skats uz Daugavu no Vasargelišķu torņa izmantots kā prototips attēlam Latvijas 10 latu naudas zīmē.

pirmdiena, 2017. gada 12. jūnijs

pirmdiena, 2017. gada 29. maijs

Paziņojums

9. un 12. klašu izlaidums notiks
2017. gada 10. jūnijā
plkst. 14:00
Aizkraukles pilsētas kultūras namā.



Aizkrauklei-50


Aizvadīti kārtējie Aizkraukles novada svētki (pirmie - toreiz pilsētas, notika 1995. gadā). Šoreiz tie bija veltīti pilsētas 50 gadu jubilejai, jo 1967. gadā toreizējai Stučkai piešķīra pilsētas statusu un reizē izveidoja rajonu. Kā spilgtākie pasākumi bija ekspozīcijas "Padomju gadi" atklāšana pagasta kultūras namā, sadraudzības pilsētu kolektīvu koncerts, aizkrauklietes Alisas Zinovjevas (radošās karjeras sākumposmā viņu atbalstīja Aizkraukles pilsētas dome; Alisa tagad dzīvo un strādā Itālijā) solokoncerts un tautas deju kolektīvu uzstāšanās kopā ar grupu "Raxtu Raxti" stadionā. Ja koncertos līdzās pieaugušajiem dziedās un dejos bērni, tad latviešu valoda Daugavas krastā skanēs ilgi.

piektdiena, 2017. gada 19. maijs

Valsts pārbaudes darbi


Pagājušajā 2015./2016. mācību gadā atestātus par vispārējās vidējās izglītības iegūšanu saņēma 30 skolēni un apliecības par pamatizglītības iegūšanu saņēma 17 skolēni. Šogad valsts pārbaudes darbus kārto 22 divpadsmito (vairāki tos jau ir nokārtojuši) un 11 devīto klašu skolēni.

trešdiena, 2017. gada 10. maijs

Piemērotākās profesijas izvēles ceļš


ESF darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.3.5. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pieeju karjeras atbalstā izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs", projekts Nr.8.3.5.0/16/1/001 "Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs" ietvaros 8.-9. klašu skolēni ar interesi piedalījās karjeras konsultantes Jolantas Priedes vadītajā nodarbībā par sev piemērotas profesijas izvēli.

pirmdiena, 2017. gada 8. maijs

Ekskursija uz Malienu


2017. gada 3. maijā apmēram 40 skolēni, skolotāji un absolventi kopskaitā devās mācību ekskursijā uz Ziemeļlatvijas novadu - Malienu. Tika apskatīts lielākais šūnakmens atsegums Latvijā - Raunas Staburags, stāvākais pilskalns - Drusku pilskalns un novērošanas tornis pie Kornetiem, no kuriem pavērās iespaidīgs skats uz Igauniju (arī Munameģi) un vairākiem ezeriem. Pēc tam - Alūksne ar dabas muzeju "Vides labirinti" un Tempļa kalnu, bet atceļā - Cesvaines pils - uz kura dūmeņa stārķis uzbūvējis ligzdu. Stārķim ir jābūt kā simbolam visām Latvijas pilsētām un apdzīvotām vietām, savādāk Latvija pārvērtīsies par līdzīgu vietu kā Korneti, kur uzbūvēts milzīgs aizsargu nams, bet tā tuvumā un ciematā satikām tikai vienu vientuļu sievieti.

piektdiena, 2017. gada 21. aprīlis

Lielā Talka 2017


20.04.2017. Aizkraukles Vakara (maiņu) vidusskolas skolēni piedalījās talkā un savāca 30 maisus atkritumu. Arī nākamnedēļ skolēni piedalīsies pilsētas sakopšanas darbos.

otrdiena, 2017. gada 18. aprīlis

Seminārs par vēlēšanām


Semināra galvenais aicinājums – visiem pilngadīgajiem jauniešiem jāpiedalās vēlēšanās, jo nepietiek tikai ar kritizēšanu un politikas „bīdīšanu” pie virtuves galda.

Mācību ekskursija uz Daugavpili


2017. gada 12. aprīlī 8.-10. klašu skolēni apskatīja Nīcgales Lielo akmeni (akmeni ledājs nošķēlis no kādas Somijas klints un atgrūdis līdz Latvijai), Daugavpili, Velnezeru (kurš veidojies izskalošanas rezultātā) un Latvijas Katoļu baznīcas centru – Aglonu.

pirmdiena, 2017. gada 10. aprīlis

ceturtdiena, 2017. gada 6. aprīlis

Mācību ekskursija uz Izziņas un eksperimentu centru


2017. gada 23. martā divpadsmit Aizkraukles Vakara (maiņu) vidusskolas skolēni un viens pedagogs devās mācību ekskursijā un apmeklēja „Izziņas un eksperimentu centru” Lielvārdē, kur piedalījās tematiskā mācību nodarbībā.

pirmdiena, 2017. gada 3. aprīlis

Ekskursija uz Latgali


Mācību ekskursijas laikā skolotāji apmeklēja Maltas vidusskolas jauno sporta kompleksu, Lūznavas muižu un Rēzeknes Zaļo sinagogu - ebreju svētnīcu. 20.-30. gados daudz ebreju dzīvoja arī Daugavpilī, Ludzā, Krāslavā un Varakļānos. Toties pieminekļus Latgales Māru un Lūznavas Madonnu svešās varas uzskatīja par nevēlamām un tika pārkausētas vai iemestas dīķī. Bet vienalga tās atkal ir "piecēlušās" un no jauna simbolizē Latgales gara stiprumu un viesmīlību.

pirmdiena, 2017. gada 13. marts

Olimpiāde ģeogrāfijā 9.kl.


2017. gada 10. martā Aizkraukles Vakara (maiņu) vidusskolā notika Aizkraukles, Skrīveru, Jaunjelgavas un Neretas starpnovadu olimpiāde Latvijas Ģeogrāfijā 9. klasēm. Olimpiādē piedalījās 11 dalībnieki un labākās zināšanas parādīja Agate Albekeite (Andreja Upīša Skrīveru vidusskola), Vita Lazdauska (Seces pamatskola) un Renāte Miķelsone (Aizkraukles novada vidusskola). Mūsu pārstāvis Viktors Kļaviņš parādīja ceturto labāko sasniegumu un saņēma Atzinības rakstu.
Olimpiādes saturs saskanēja ar gaidāmo Latvijas simtgadi.

Daugava pie Pļaviņām (2017. gada 11. marts)


Katru pavasari viena no apdraudētākajām vietām izveidojas pie Pļaviņām. Šajā vietā sākas Pļaviņu HES ūdenskrātuve jeb vertikāli regulējamā ūdens līmeņa atbode, ir vairāki sēkļi un līkumi, tāpat pie Pļaviņām ietek Aiviekste. Arī šajā gadā novērojami lieli ledus sastrēgumi un ūdens līmenis sasniedzis kritisku līmeni. Lielākie plūdi Pļaviņās notika 1979. gadā 2013. gadā.
Pļaviņas (novada centrs) ir kontrastu pilsēta.

ceturtdiena, 2017. gada 9. marts

Eksaktā cikla priekšmetu dekādes pasākumi


Eksaktā cikla priekšmetu dekādes ietvros  (27.02.-10.03.2017.) Aizkraukles Vakara (miņu) vidusskolas skolēni piedalījās praktiskās darbnīcās "Virves dejotājs", "Reaktīvā mašīna" un erudītu konkursā «Kas? Kur? Kad?».

pirmdiena, 2017. gada 6. marts

Ekskursija uz Aizkraukles pilsētas katlu māju "Seces koks"



Aizkraukles pilsētā ir viens no zemākajiem siltumenerģijas tarifiem valstī. Tas panākts:
  1. rekonstruējot visas siltumenerģijas piegādes trases un siltummezglus;
  2. uzlabojot daudzu māju siltumizolāciju;
  3. tiek izmantots vietējais kurināmais - šķelda.
Jaunā katlu māja darbojas tikai ar šķeldu un blakus siltumam ražo elektrību.

ceturtdiena, 2017. gada 23. februāris

Pasākums "Kalna Ziedu" muzejā


Šogad Projektu diena notika Aizkraukles novad muzejā "Kalna Ziedi". Visas klases piedalījās konkursā par Aizkraukli un Latviju (vēsture, daba un kultūrvēsturiskie objekti) un noskatījās dokumentālo filmu "Trīs sākumi" (tehnisku iemeslu dēļ - daļēji). Labas zināšanas par savu novadu parādīja visu klašu komandas.

ceturtdiena, 2017. gada 2. februāris

Grāmatniecība no pirmssākumiem līdz mūsdienām


No 23. janvāra līdz 2. februārim Aizkraukles vakara (maiņu) vidusskolā notika humanitārā cikla mācību priekšmetu dekāde "Grāmatniecība no pirmsākumiem līdz mūsdienām". Skolēni pa klasēm veica dažādus uzdevumus par tēmām: "Papīra izgudrošana", "Papīra ražošanas vēsture", "Grāmatizdošanas vēsture Latvijā", "Grāmatizdošanas vēsture Eiropā", "Grāmatniecības nākotne e-grāmatas".

trešdiena, 2017. gada 18. janvāris

8.kl.un 9.kl. mācību ekskursija uz Pļaviņu HES


Pļaviņu HES celtniecība - tā ir arī Aizkraukles (toreizējā P.Stučkas ciemata) sākums.
Pļaviņu HES -  jaudīgākā elektrostacija  Latvijā un Baltijas valstīs.
Pļaviņu HES - gan pozitīvais (spēj apgādāt visu Latviju ar elektrību), gan negatīvais (daļēji appludināta Daugavas senleja, zem ūdens palika Staburags un Pērse ūdenskritums).

pirmdiena, 2017. gada 16. janvāris

Mācību stunda Žaņa Lipkes memoriālā


Otrā pasaules kara laikā ostas strādnieks Žanis Lipke un viņa ģimene no nacistu vajāšanas un nāves izglāba vairākus desmitus ebreju. Arī dažus padomju karagūstekņus.  Cilvēku glābšana viņam bija raksturīga  jau iepriekš, piemēram, dažu sociāldemokrātu un komunistu slēpšana Ulmaņa laikos.

Žaņa Lipkes memoriāls nav tik daudz vēstures muzejs, bet gan kā sirdsapziņas un cilvēciskuma muzejs.  

Mācību stunda Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā


Vairāki 11. un 12. klašu skolēni apmeklēja LNMM un apskatīja J. Dimitera plakātu  (arī politisko plakātu) izstādi, fotomākslas darbus par padomju gadiem . Rekonstruētā muzeja ekspozīcijas un kopējā koncepcija ir veiksmīgi izveidota un tam patiešām ir gods saukties par Nacionālo muzeju.