pirmdiena, 2020. gada 30. marts

Ceļojums Sēlijā


Laikā, kad cenšamies pašizolēties un sēžam mājās, kā viens no pretlīdzekļiem pandēmijas ierobežošanai ir sports, kustības, pastaigas un ekskursijas tuvākajā apkārtnē. Viens no tādiem maršrutiem ir Augšsēlija: Lauces senleja – Seces luterāņu baznīca – Seces pamatskolas vecā ēka – Daugavas piemiņas akmens – Staburags – Vīgantes bijušā pamatskola – Sunākstes Baltā baznīca – Stendera Ābeces taka – Ellītes sēravots pie Daudzeses – Daudzeses Luterāņu baznīca (uzcelta 1825. gadā – tātad tai būs 200 gadi!) – Daudzeses pamatskola – Aklais (Jūgu) purvs – un skaistie priežu meži pie Mentas stacijas. Un visa diena ir pavadīta skaistā un aktīvā atpūtā.

Ceļojums pa Daugavas senleju


Ļoti daudz skatāmas vietas ir abpuss Daugavai no Aizkraukles līdz Skrīveriem (Jaunjelgavai): Meļķitāru Muldas akmens – Kraukļu akmens pie Skrīveriem – A. Upīša memoriāla māja un muzejs – veikals „Skrīveru saldumi” – Skrīveru dendroloģiskais parks – Klidziņa. Pārbraucot pār Daugavu ar kuģīti - Jaunjelgava ar savdabīgo apbūvi. Tad atpakaļ ar kuģīti - Aizkraukles pilskalns, luterāņu baznīca un pilsdrupas. Ar divriteni maršrutu var izbraukt 4-5 stundās.

piektdiena, 2020. gada 13. marts

Padomju stāsts


1961. gadā (t.i. pirms 60 gadiem) partija pieņēma programmu par komunisma uzcelšanu Padomju Savienībā jau 1980. gadā. Tika izvērstās daudzas kampaņas, t.sk. - iedzīvotāju apgāde ar plaša patēriņa precēm, dzīvokļu celtniecība u.c. Bija paredzēts, ka viss drīzumā būs pa velti un visi dzīvos pēc principa „ No katra pēc viņa spējām, katram pēc viņa vajadzībām!”. Eksperiments beidzās ar pilnīgu krahu un jau 80-to gadu sākumā tas bija redzams tukšajos veikalu plauktos, cilvēku dubultmorālē un drošības dienestu patvaļā. Aizkraukles dzīvojamās mājās - „hruščovkas” (nosauktas toreizējā līdera N. Hruščova vardā) un Padomju muzeja eksponāti tam visam ir vistiešākie liecinieki.

svētdiena, 2020. gada 1. marts

Rīgas Brāļu kapu ansamblis


I pasaules kara laikā radās nepieciešamība apglabāt karavīrus noteiktā vietā – Brāļu kapos. Pirmie karavīri šajā vietā tika apglabāti 1915. gadā. Vēlāk Brāļu kapu koncepciju izstrādāja tēlnieks K. Zāle, arhitekts A. Birzenieks u.c. 
Tas izstrādāts kā vienots ansamblis, kuru veido ieejas vārti, Liepu gatve, mūžīgās uguns altāris, gala siena ar četriem senlatviešu karavīru tēliem un centrā – monumentālā figūra „Māte Latvija”. 
Ansamblis veidots no Allažu šūnakmeņa, smilšakmeņa un Itālijas travertīna. Brāļu kapu ansamblis ir izcila piemiņas vieta gan mēroga, gan monumentālisma, gan noskaņas ziņā. To izmantoja visas varas savā labā un ziedus nāca nolikt arī padomju valstsvīri.