12.klašu izlaidums 25.07.2020.

12. klašu izlaidums

12. klašu izlaidums notiks:

2020. gada 25. jūlijā

plkst. 18:00 

Pētera Barisona Aizkraukles Mūzikas skolā

Kurmenes atdzimšana

Kurmene – neliels pagasts pie Lietuvas robežas, šeit sākas Zemgales līdzenumi un blakām tek Mēmele.

Kurmene, iepriekš it kā pilnīgi aizmirsta un bezcerīga vieta, kurā viss tiek slēgts: centrā – vecā skolas ēka, kultūras nams un noplucis veikaliņš; blakām- aizaudzis parks un bijušā kolhoza „Komjaunietis ” grausti.

Tagad tiek atjaunots Kurmenes parks, daļēji - muižas kompleksa palīgēkas ar iekārtotiem apartamentiem, bet galvenais – atjaunota Kurmenes katoļu baznīca. Tas viss tiek darīts nevis par valsts līdzekļiem, bet cilvēku ziedojumiem un ar kopienas mērķtiecīgu darbu, kuru vada garīgais līderis A. Mediņš. Kurmenes svētkus š.g. jūnija beigās un jūlija sākumā apmeklēja tik daudz cilvēku, ka to var apskaust jebkura Latvijas apdzīvotā vieta.

12.kl. eksāmens; 9.kl. izlaidums

Skolas apkārtnes uzkopšana

Lielās Talkas kopsolī tika sakārtota skolas apkārtne. Apkalpošanas personāls iestādīja puķu dobi un salasīja atbiras un gružus apkārtnes zālienos un krūmājos.

Nereta un Cesvaine

Nereta un Cesvaine – savdabīgas Sēlijas un Vidzemes augstienes mazpilsētas.

Nereta atrodas ceļā uz Lietuvu un pilsētiņā dzīvo nedaudz vairāk kā 1000 iedzīvotāju. Interesantākie objekti – luterāņu un katoļu baznīcas, Dienvidsusējas HES, Jāņa Jaunsudrabiņa parks un saliņa. Ceļā uz Rīgu var apskatīt  arī Mazzalves luterāņu un Kurmenes katoļu  baznīcas.

Cesvainē dzīvo 1,3 tūks. iedzīvotāju. Tā ir apdzīvota vieta ar seno vēsturi un jau 12. un 13. gs. bija letgaliešu valsts Letijas pilsnovads. Vairākas ēkas ir atjaunotas un visievērojamākā ir Cesvaines pils ( pie tās uzņemtas filmas „Melnā vēža spīlēs”, arī franču mākslas filmas), muižas komplekss (alus brūzis,  Kavalieru māja –viesnīca, zirgu stallis).

Interesanti kultūras un vēstures objekti

Aizkraukles un tās apkārtējos novados ir vairāki unikāli kultūrvēsturiski objekti – pieminekļi. Viens no tādiem ir piemineklis veltīts Latvijas neatkarības cīnītājiem 1919. gadā Stalānu kapos, kuri atrodas ceļā no Daudzevas uz Seci.

Tapāt ievērojama (un labi iekļaujas apkārtēja ainavā) ir Seces luterāņu baznīca. Sākumā celta kā halle (1792.g.), bet vēlāk piebūvēts zvanu tornis (iesvētīta - 1862.g.). Baznīcas siluetā dominē neogotikas formas. Kaut gan vairakkārt izdemolēta un cietusi, tagad - saglabāta un atjaunota.

Jaunjelgavas domes ēka – viena no lielākajām un skaistākajām jūgendstila ēkām Latvijas reģionos. Uzcelta 1912. gadā kā pilsētas rātes nams. Vēlāk pielāgota skolas vajadzībām, tagad atkal – pašvaldībai. Valsts arhitektūras piemineklis. Ēkas ārējā fasāde daudzveidīga un labā stāvoklī. 

Vēl viens objekts – Stukmaņu muižas komplekss, kurš atrodas Rīgas – Daugavpils šosejas malā pirms Pļaviņām. Komplekss veidots 17.-18. gs. un sastāv no dzīvojamās ēkas „Sikadele”, divām klētīm ar caurbrauktuvi un pulksteņa torni, kā arī daudzām palīgēkām. Pils daudz cietusi I pasaules kara laikā, tagad ļoti nolaista, izņemot muižas Buļļu ceļu, kurš aizved uz Zirgu manēžu.

Ceļojums Sēlijā

Laikā, kad cenšamies pašizolēties un sēžam mājās, kā viens no pretlīdzekļiem pandēmijas ierobežošanai ir sports, kustības, pastaigas un ekskursijas tuvākajā apkārtnē. Viens no tādiem maršrutiem ir Augšsēlija: Lauces senleja – Seces luterāņu baznīca – Seces pamatskolas vecā ēka – Daugavas piemiņas akmens – Staburags – Vīgantes bijušā pamatskola – Sunākstes Baltā baznīca – Stendera Ābeces taka – Ellītes sēravots pie Daudzeses – Daudzeses Luterāņu baznīca (uzcelta 1825. gadā – tātad tai būs 200 gadi!) – Daudzeses pamatskola – Aklais (Jūgu) purvs – un skaistie priežu meži pie Mentas stacijas. Un visa diena ir pavadīta skaistā un aktīvā atpūtā.

Ceļojums pa Daugavas senleju

Ļoti daudz skatāmas vietas ir abpuss Daugavai no Aizkraukles līdz Skrīveriem (Jaunjelgavai): Meļķitāru Muldas akmens – Kraukļu akmens pie Skrīveriem – A. Upīša memoriāla māja un muzejs – veikals „Skrīveru saldumi” – Skrīveru dendroloģiskais parks – Klidziņa. Pārbraucot pār Daugavu ar kuģīti - Jaunjelgava ar savdabīgo apbūvi. Tad atpakaļ ar kuģīti - Aizkraukles pilskalns, luterāņu baznīca un pilsdrupas. Ar divriteni maršrutu var izbraukt 4-5 stundās.

Padomju stāsts

1961. gadā (t.i. pirms 60 gadiem) partija pieņēma programmu par komunisma uzcelšanu Padomju Savienībā jau 1980. gadā. Tika izvērstās daudzas kampaņas, t.sk. - iedzīvotāju apgāde ar plaša patēriņa precēm, dzīvokļu celtniecība u.c. Bija paredzēts, ka viss drīzumā būs pa velti un visi dzīvos pēc principa „ No katra pēc viņa spējām, katram pēc viņa vajadzībām!”. Eksperiments beidzās ar pilnīgu krahu un jau 80-to gadu sākumā tas bija redzams tukšajos veikalu plauktos, cilvēku dubultmorālē un drošības dienestu patvaļā. Aizkraukles dzīvojamās mājās - „hruščovkas” (nosauktas toreizējā līdera N. Hruščova vardā) un Padomju muzeja eksponāti tam visam ir vistiešākie liecinieki.

Rīgas Brāļu kapu ansamblis

I pasaules kara laikā radās nepieciešamība apglabāt karavīrus noteiktā vietā – Brāļu kapos. Pirmie karavīri šajā vietā tika apglabāti 1915. gadā. Vēlāk Brāļu kapu koncepciju izstrādāja tēlnieks K. Zāle, arhitekts A. Birzenieks u.c. 

Tas izstrādāts kā vienots ansamblis, kuru veido ieejas vārti, Liepu gatve, mūžīgās uguns altāris, gala siena ar četriem senlatviešu karavīru tēliem un centrā – monumentālā figūra „Māte Latvija”. 

Ansamblis veidots no Allažu šūnakmeņa, smilšakmeņa un Itālijas travertīna. Brāļu kapu ansamblis ir izcila piemiņas vieta gan mēroga, gan monumentālisma, gan noskaņas ziņā. To izmantoja visas varas savā labā un ziedus nāca nolikt arī padomju valstsvīri.

Biķernieku memoriāls

Rīgā un tās apkārtnē blakām skaistiem bulvāriem, celtnēm un parkiem ir vietas, kuras saistās ar drūmiem notikumiem - Ebreju sinagoga, Čekas nams Brīvības ielā, Rumbulas un Biķernieku memoriāli.

Biķernieku memoriāls veltīts Otrā pasaules kara upuriem, kuri šeit tika iznīcināti no 1941. līdz 1944. gadam. Vācu nacistu uzraudzībā tika iznīcināti apm. 45 tūkst. cilvēku (galvenokārt ebreji, arī padomju karagūstekņi un civiliedzīvotāji). Ebreji tika atvesti pat no Vācijas, Austrijas un Čehijas, arī no nacistu darbības izcelšanās centra – Nirnbergas.

Memoriāls veidots kā ebreju kultūrai raksturīgs kapulauks – neregulāras formas ieplakā novietoti 5000 plēstu akmeņu mežs un tā veidošanā piedalījās Vācijas un Austrijas valdības un Rīgas pašvaldība.

Rīgas Motormuzejs

Motormuzejs ir lielākais un modernākais seno spēkratu muzejs Baltijas valstīs. Atklāts vēl padomju laikos – t.i. 1989. gadā, bet modernizēts – 2016. gadā. Muzejs - tās nav tikai mašīnas, bet atskats mūsu vēsturē: padomju laiku ārišķīgās parādes, tautas automobiļi „Moskvičs” un „Žiguļi”, kuri piestāja pie vienmuļajām daudzstāvu dzīvojamām mājām; olimpiskās spēles Maskavā 1980. gadā u.c. notikumi. Tā nebija tikai atpalicība un pelēcība. Vēl 60-jos gados Padomju Savienības ražojumi (VEF radioaparāti, vieglās automašīnas, mikroautobusi) konkurēja pasaules tirgū. Arī garīgajā sfērā, blakām dažādiem sovjetizmiem un unifikācijai un domas militarizācijai, bija sasniegumi un radīti izcili mākslas darbi, piemēram kinofilma „Hamlets”, latviešu filma „Akmens un šķembas”, Z.Skujiņa romāni (tulkoti 10 valodās). Arī Maskavas olimpiādes emblēma tika radīta Latvijā. 

12. D klases skolēni 2020. gada 20. februārī apmeklēja muzeju projekta „Latvijas skolas soma” ietvaros, tālāk - arī Rīgas Starptautisko lidostu, Biķernieku memoriālu un Brāļu kapus.

Jaunākais skolās

Ceturtdien, 2020. gada 30. janvārī notika skolotāju apmācības par jaunāko informācijas sistēmu izmantošanu mācību procesā. SIA „Envirotech” pārstāve iepazīstināja ar ArcGis Online novitātēm, iespējām, ka arī ar prezentāciju un uzdevumu veidošanu.

Pļaviņu HES muzejā – jauna ekspozīcija

Pļaviņu HES atklāta jauna ekspozīcija, kurā pāradīta būves celtniecības vēsture, elektrības ražošanas galvenie mehānismi un likumsakarības, HES nozīme Latvijas enerģētikas bilancē un to ietekme uz apkārtējo vidi. Pļaviņu HES muzeju apmeklēja 9. klase.

Unikāla celtne

Šogad skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notiks Mežaparka jaunajā estrādē. Ja notiks tā kā iecerēts, tad tā būs viena no izcilākajām, unikālākajām celtnēm, kura uzbūvēta Latvijā pēdējos piecdesmit gados. Jau ir pārbūvēta skatītāju zona un sēdvietu skaits palielināts par 8 000-10 000 (ja stāvvietas – tad kopā 70 000) bet, galvenais, estrāde varēs uzņemt 11 000-12 000 dziedātāju. Jāatgādina, ka Mežaparka estrāde tika uzcelta 1955. gadā, bet vēlāk – vairākkārt pārbūvēta un pielāgota, un laika gaitā kļuvusi nedroša. Jauno projektu izstrādāja arhitekta Pogas un arhitekta Mailiša biroji. A. Mailitis bija autors izstāžu paviljonam EXPO-2010 Pekinā un projekts piesaistīja ļoti daudz apmeklētāju.

A.Antāna grāmatu dāvinājums Aizkraukles pilsētas bibliotēkai

Liepāja un Kuldīga 2019.-2020. gadu mija

Ziemassvētki 2019