sestdiena, 2019. gada 5. oktobris

trešdiena, 2019. gada 2. oktobris

Barselona – tūristu metropole


Barselonas aglomerācijā dzīvo 3 miljoni cilvēku (citos avotos – pat 5 miljoni). Katru gadu pilsētu apmeklē 9 miljoni tūristu, dzīvo arī nelegālie imigranti. Visa pilsēta galvenokārt vērsta uz tūristu apkalpošanu, tāpēc labā līmenī ir sabiedriskais transports, viesnīcu un ēdināšanas bizness, un viss komunālais sektors. Pilsētā atrodas 66 muzeji, 90 izstāžu galerijas, 34 teātri. Barselona slavena ar to, ka šeit dzimuši vai dzīvojuši tādi mākslinieki kā P. Pikaso un Ž. Miro, arhitekts A. Gaudi, operdziedātāja M. Kavaljē u.c. Pilsētā organiski sajaukusies vecā un mūsdienu arhitektūra un jāredz tādi arhitektūras šedevri kā Kolumba piemineklis, Svētās Ģimenes katedrāle, Katalonijas koncertzāle, Olimpiskais stadions u.c.
Ja Francijā dzīvo daudz arābu un Āfrikas valstu ieceļotāju, tad Spānijas cilvēkresursu neizsīkstošs avots ir Latīņamerika (sakot no Argentīnas līdz Meksikai), kurā dzīvo 450 miljonu iedzīvotāju. Reizē ar to nav valodas un reliģisko barjeru un imigranti viegli iekļaujas Spānijas sabiedrībā. Kataloņu un spāņu valodas pastāv līdzās uz šo valodu atšķirības nav tik lielas. Kataloņi lepojas ar savu zemi un vēsturi, bet, vismaz tuvākajā laikā, Katalonijai neatkarību iegūt nebūs vienkārši. 
Arī latviešu valodā nupat iznācis kataloņiešu rakstnieka Žaumas Kabrē slavenais romāns „Es atzīstos”.
Jāpiebilst, ka pagājušā gs. 20-30 gados Spānijā bija populāras komunisma un sociālisma idejas, un Pilsoņu karam sakoties, Republikāņu valdība visilgāk noturējās Barselonā. Spānijas Pilsoņu karu savos darbos attēlojis rakstnieks Žanis Grīva un tas parādīts latviešu mākslas filmā „Noktirne”.

piektdiena, 2019. gada 13. septembris

Mācību ekskursija uz Gaujas Nacionālo parku


2019. gada 12. septembrī 9. un 12. klašu skolēni devās ekskursijā uz Gaujas Nacionālo parku, konkrēti – uz Līču – Laņģu klintīm netālu no Cēsīm. Pie Liepas atrodas lielākais māla karjers Latvijā un rūpnieciskā ieguve notiek joprojām. 1.5 km attālumā atrodas Gaujas senkrasta smilšakmens atsegums – Līču – Laņģu klintis (ap 30m augstas, 1 km garas, dažās vietās – saposmotas), kā arī vairākās alas - Lielā (48m) un Mazā Laņģu alas.
Pa ceļam skolēni apskatīja arī atjaunoto Ķeipenes dzelzceļa staciju.
Braucienu finansēja programma "Latvijas skolas soma".

ceturtdiena, 2019. gada 29. augusts

2019. gada 2. septembris - Zinību diena

Aizkraukles Vakara (maiņu) vidusskolā Zinību diena notiks 2019. gada 2. septembrī. Dienas klasēm (9., 12.A un 12.D kl.) plkst. 9:00, vakara klasēm (12.I kl. ) plkst. 18:00.

svētdiena, 2019. gada 18. augusts

Alūksne un Cēsis – perspektīvi novadu centri


Alūksne un Cēsis – divas Vidzemes pilsētas, kurās redzamas pārmaiņas un attīstība.
Līdz Alūksnei var nokļūt ar tādu eksotisku transporta līdzekli kā bānītis (no Gulbenes puses). Pilsēta sagaida ar jaunu muzeju – Bānīšu staciju, - kura iekārtojums un dizains saņēma starptautisku balvu. Sakārtota arī Alūksnes Jaunā pils un parks, kurā atrodas muzejs „Vides labirints” un darbojas 5 strūklakas. Savukārt Pilssalā atklāts jauns daudzfunkcionāls sporta un atpūtas centrs, bet tālāk uz Tempļakalnu var nokļūt pa gājēju tiltu, kurš saņēma „Arhitektūras balvu - 2015”.
Savukārt Cēsīs katru gadu tiek organizēts Mākslas festivāls, kuru apmeklē daudz skatītāju. Šajā gadā Mākslas festivāla galvenais pasākums bija amerikāņu komponista L. Bernsteina mūzikls „Vestsaidas stāsts” un tajā uzstājās latviešu un amerikāņu mūziķi.

trešdiena, 2019. gada 26. jūnijs

Viļņa – kaimiņvalsts galvaspilsēta


Lietuvas galvaspilsēta Viļņā dzīvo 534 tūkst. (Rīgā - 644 tūkst.) iedzīvotāju. Pilsētas senāka daļa (Senamiestis) nav sabojāta ar augstceltnēm, bet tās visas galvenokārt izvietotas Neris otrajā krastā – Biznesa un darījumu centrā. Pilsēta vienmēr veiksmīgi izmantojusi reljefu (atrodas ieplakā) apbūves dažādošanai, piemēram, padomju gados Viļņas dzīvojamais rajons vienīgais saņēma Valsts prēmiju.
Bet rajonā ap dzelzceļa un autobusu stacijām ir daudz nolaistu ēku, nesakārtotas ietves un skvēri, un kopumā dominē pelēcība. Arī jaunais Modernas mākslas muzejs neiekļaujas apkārtējā apbūvē. Viļņā noteikti jāapskata Katedrāli, Gedaminu torni, Universitātes ēku, Užupes pilsētu un jauno Biznesa un darījumu centru.