Barselonas aglomerācijā dzīvo 3 miljoni cilvēku (citos avotos – pat 5 miljoni). Katru gadu pilsētu apmeklē 9 miljoni tūristu, dzīvo arī nelegālie imigranti. Visa pilsēta galvenokārt vērsta uz tūristu apkalpošanu, tāpēc labā līmenī ir sabiedriskais transports, viesnīcu un ēdināšanas bizness, un viss komunālais sektors. Pilsētā atrodas 66 muzeji, 90 izstāžu galerijas, 34 teātri. Barselona slavena ar to, ka šeit dzimuši vai dzīvojuši tādi mākslinieki kā P. Pikaso un Ž. Miro, arhitekts A. Gaudi, operdziedātāja M. Kavaljē u.c. Pilsētā organiski sajaukusies vecā un mūsdienu arhitektūra un jāredz tādi arhitektūras šedevri kā Kolumba piemineklis, Svētās Ģimenes katedrāle, Katalonijas koncertzāle, Olimpiskais stadions u.c.
Ja Francijā dzīvo daudz arābu un Āfrikas valstu ieceļotāju, tad Spānijas cilvēkresursu neizsīkstošs avots ir Latīņamerika (sakot no Argentīnas līdz Meksikai), kurā dzīvo 450 miljonu iedzīvotāju. Reizē ar to nav valodas un reliģisko barjeru un imigranti viegli iekļaujas Spānijas sabiedrībā. Kataloņu un spāņu valodas pastāv līdzās uz šo valodu atšķirības nav tik lielas. Kataloņi lepojas ar savu zemi un vēsturi, bet, vismaz tuvākajā laikā, Katalonijai neatkarību iegūt nebūs vienkārši.
Arī latviešu valodā nupat iznācis kataloņiešu rakstnieka Žaumas Kabrē slavenais romāns „Es atzīstos”.
Jāpiebilst, ka pagājušā gs. 20-30 gados Spānijā bija populāras komunisma un sociālisma idejas, un Pilsoņu karam sakoties, Republikāņu valdība visilgāk noturējās Barselonā. Spānijas Pilsoņu karu savos darbos attēlojis rakstnieks Žanis Grīva un tas parādīts latviešu mākslas filmā „Noktirne”.
