Mūsdienu jaunatne – nākotnes nezināmā priekšā

Skolā viesojās augstskolas „RISEBA” profesore un fakultātes dekāne Lūcija Rutka. Cien. profesore risināja dialogu par jaunatnes iespējām mūsdienu atvērtajā pasaulē: internets un datu digitalizācija; tautu un dzīvesveidu sajaukums, no otras puses – ieslēgšanās virtuālajā pasaulē un vientulība. Galvenais secinājums – katra nākamā paaudze ir savādāka un nāk ar savu piedāvājumu dzīves problēmu risināšanā. 

RISEBA ir biznesa, mākslas un tehnoloģijas privātā augstskola ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi, kas piedāvā konkurentspējīgu izglītību un sagatavo augsta līmeņa speciālistus un vadītājus biznesa un radošajās industrijās.

Mācību ekskursija uz Ķemeriem, LNMM uz Salaspili

2019. gada 4. aprīlī 12. A un 12. I klases skolēni devās mācību ekskursijā uz Ķemeriem, LNMM Rīgā un Salaspils Botānisko dārzu. Ķemeru nacionālajā parkā ietilpst Ķemeru tīrelis, Kaņiera ezers, Ķemeru sanatorijas ēkā un parks, kā arī Meža taka. Vēl pirms 100 gadiem Ķemeri bija viens no lielākajiem kūrortiem cariskajā Krievijā, iespaidīga arī Ķemeru sanatorija (celta 1936. gadā, bet patlaban nav īsta saimnieka). Toties ar jauniem mākslinieciskajiem piedāvājumiem nācis Latvijas Nacionālais Mākslas muzejs. Salaspils Botāniskajā dārzā visinteresantākais objekts bija oranžērija, kurā var apskatīt dažādus tropiskus augus, kaktusus un sukulentus.

Ekskursija uz Līgatnes papīrfabriku

Šoreiz projekta „Skolas Soma” ietvaros 9. un 10. klašu skolēni devās mācību ekskursijā - atklātajā ģeogrāfijas stundā uz Līgatni. Vispirms tika apskatīts atklātais kino muzejs Ķeipenē, tad ceļā no Ērgļiem uz Rīgu - Lielie Kangari (lielākais osu veidojums Latvijā) un skatu tornis. Visinteresantākā ekskursijas daļa notika Līgatnes papīrfabrikā un strādnieku ciematā, kurš sāka veidoties pirms 150 gadiem un ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Līgatnes ciemats ir 19. gs. koka arhitektūras un industriālās celtniecības vienots ansamblis, kas lieliski saplūst ar skaisto dabu – klintīm, Līgatnes upi, ūdenskrātuvi ciemata centrā.

Centralizēto eksāmenu norise

Šogad centralizēto eksāmenu angļu valodā kārtoja 12 skolēni, arī krievu valodā – 12. Vēl vairākiem divpadsmito klašu skolēniem eksāmenos ir vērtējumi, vienīgi nav atzīmes atsevišķos priekšmetos.

Divi Raiņi

Rīgā uzstādīti pieminekļi vai krūšutēli, kuriem nav nekāda sakara ar Rīgu vai Latviju, piemēram piemineklis kādam uzbeku dzejniekam. Arī piemineklis A. Upītim uzstādīts ne visai veiksmīgā vietā - pie Kongresa (agrāk - Politiskās izglītības) nama, kaut gan mūža nogalē viņš dzīvoja Rīgas centrā iepretī valdības ēkai. 

2018. gadā pie Latvijas Nacionālās Bibliotēkas atklāts piemineklis „Divi Raiņi”. „Lielais Rainis” simbolizē viņa domu plašumu, vēstures un nākotnes simbiozi, nesaraujamo vienotību ar savu dzimto zemi un tautu. „Mazais Rainis” – ir tik neliels, ka to var katrs paņemt rokās un sargāt. Pieminekļa vienā pusē Daugava, otrā - Gaismas pils.

Sigulda – Beverīnas novads – Valmiera

Šogad skolotāji devās izglītojošā ekskursijā uz Siguldu, Mūrmuižu un Valmieru. Siguldā nesen restaurēts un gaumīgi iekārtots kultūras centrs „Siguldas devons” (nosaukts ģeoloģiskā atseguma vārdā un tie redzami Gaujas senlejā) un Amatniecības centrs pie Siguldas Jaunās pils. Savukārt nelielā ciematiņā Mūrmuižā (atrodas Beverīna novadā, netālu no Valmieras) darbojas Tautas Universitāte, kurā jau no pagājušā gadsimta 30-jiem gadiem uzstājas daudzi ievērojami kultūras darbinieki, arī rakstniece Zenta Mauriņa. Tāpēc ēkā Zentai Mauriņai iekārtota piemiņas istaba. Valmierā pilsētas dominante ir Svētā Sīmaņa baznīca, bet Valmieras muzejā atklāta gobelēnu un stiklu darinājumu izstāde. Vakarā skolotāji apmeklēja „Valmieras koncertzāli”, kuru iekārtojis un saimnieciski uztur Lielbritānijas pavalstnieks, kurš jau ilgstoši dzīvo Latvijā. Valmiera ir Vidzemes ekonomiskais, izglītības un kultūras cents.

Mācību ekskursija uz Pļaviņu HES

8. un 9. klašu mācību kursā (sevišķi – Latvijas ģeogrāfijā) tiek pieminētas hidroelektrostacijas. Tāpēc 8. un 9. klases skolēni devās uz Pļaviņu HES – lielāko Latvijā un Baltijas valstīs, un trešo lielāko Eiropas Savienībā. Kopā „Latvenergo” pieder vēl 3 hidroelektrostacijas – Ķeguma, Rīgas un Aiviekstes HES. Hidroelektrostacijas galvenokārt strādā „pīķa režīmā” t.i. ieslēdz tikai tad, kad ir lielākais elektrības patēriņš. Bet pavasarī un lietainās sezonās – strādā pastāvīgi.