Portfelīšu svētki

Likteņdārzs

Sagaidot valsts simtgadi tiek atklāti, celti un atjaunoti vairāki nozīmīgi objekti – Dziesmu svētku estrāde Mežaparkā, 60 metru augsts Latvijas karoga masts Daugavmalā, Likteņdārzs Koknesē. Likteņdārzs ir vieta, kur satiekas pagātne, tagadne un nākotne. Idejas par tā veidošanu radās 2005. gadā, bet darbi uzsākti 2008. gadā. Likteņdārzs pamatā tiek veidots par individuālajiem ziedojumiem. Lielākie objekti – amfiteātris (pamatā – pabeigts), skatu terase (pabeigta), daudzfunkcionālā sabiedriskā ēka un Lielais Kalns. Latvijā savulaik par iedzīvotāju ziedojumiem tika uzcelts Brīvības piemineklis. Pamazām Likteņdārzs kļūst par unikālu projektu Baltijas valstu un pat pasaules mērogā.

Rīga 1938. gada 18. novembrī, t.i. pirms 79 gadiem

Katalonija

Eduardam Veidenbaumam - 150

2017. gada 28. Septembrī skolēni un skolotāji devās ceļojumā uz Cēsu un Priekuļu pusi, konkrēti – „Kalāču” muzeju, lai organizētu mācību stundu veltītu latviešu dzejniekam – nemierniekam un sapņotājam – Eduardam Veidenbaumam. Ceļā tika apmeklēta un apskatīta arī Cēsu vecpilsēta un pieminekļi, smilšakmens atsegumi – Liepas Lielā Ellīte un Sietiņiezis. Muzeja pagalmā skolēni sveica skolotāju dienā mūsu skolotājus.

Liepāja un Dienvidkurzeme - joprojām pārsteigumu un dabas skaistuma vietas

Septembra vidū ģeogrāfijas skolotāji Ilona Kāgane un Andris Antāns devās komandējumā uz Liepāju un Dienvidkurzemes novadiem - Nīcu, Rucavu un Bārtu. Liepājā no jauna atvērta Svētās Trīssavienības baznīcas tornis, iekšējais pagalms - Romas dārzs, sakārtota ostas teritorija. Tika apmeklēts Papes dabas parks, Latvijas tālākais R punkts pie Bernātiem, Grobiņa, Priekule un atjaunotā Skrundas muiža.

Latvijas vēstures lappuses

1917. gada rudenī Krievija bija novesta līdz pilnīgam haosam un sabrukumam, un vajadzēja pielikt tikai pēdējo punktu cariskās impērijas mantojumam. Viskrasāk to solīja boļševiki: miers – tūlīt; zemi – visiem; Krievijas mazajām tautām – pašnoteikšanos līdz pat atdalīšanās tiesībām. Latviešu strēlnieki, kuru vidū bija populāras sociālisma idejas, atbalstīja boļševiku valdību un izšķirošos pavērsienos to nosargāja. 1920. gadā boļševiki, ņemot vērā reālo situāciju, noslēdza miera līgumu ar Latviju un atzina tās neatkarību uz mūžīgiem laikiem. Viņi bija tik pārliecināti par pasaules revolūciju un uzskatīja, ka Latvijas neatkarība ir tikai laika jautājums. Vēlāk latviešu strēlniekus savā propogandā plaši izmantoja Padomju Latvijas valdība un 1970. gadā, sagaidot V.Ļeņina simto dzimšanas dienu, atklāja Latviešu sarkano strēlnieku muzeju. Paradoksāli, bet 1993. gadā tā vietā izveidoja Okupācijas muzeju.