otrdiena, 2016. gada 20. decembris

trešdiena, 2016. gada 7. decembris

Latvijas vēstures lappuses


1916. gada 23. decembrī sākās Krievijas armijas uzbrukums vācu pozīcijām Jelgavas virzienā, kas iesāka mēnesi ilgās kaujas Tīreļpurva rajonā I Pasaules kara laikā. Ziemassvētku kaujas kļuva leģendāras latviešu strēlnieku varonības, izciesto grūtību un lielo zaudējumu dēļ. Kaujās krievu 12. armija zaudēja apmēram 45000 karavīru to skaitā 9000 latviešu strēlnieku. Zaudējumu un neveiksmīgās operācijas pamatā bija Krievijas cara armijas virspavēlniecības nemākulība, tūļība un nodevība. Pēc Ziemassvētku kaujām iestājās lūzums strēlnieku attieksmē pret karu, cara monarhiju un ierunājās cilvēku pašsaglabāšanās instinkts. Šāds noskaņojums valdīja daudzos Krievijas pavalstniekos un jau pēc dažiem mēnešiem sākās Februāra revolūcija un cars tika nomests no troņa.

pirmdiena, 2016. gada 5. decembris

piektdiena, 2016. gada 11. novembris

Latvijas vēstures lappuses


1905. gada revolūcija Latvijā bija kā sprādziens iepriekš klusajā Krievijas impērijas provincē. Padomju laikos galvenokārt uzsvēra tās šķirisko raksturu, kā strādnieku vēršanos pret bagātajiem (buržuāziju), bet patiesībā tā bija nacionāla revolūcija pret nacionālo beztiesīgumu un augstprātību, par skolām, kurās mācības notiktu latviešu valodā, par nacionālo pašnoteikšanos. Ne velti baltvācieši (tolaik valdošā iedzīvotāju grupa Baltijā) to dēvēja par latviešu revolūciju. Latvieši pirmo reizi parādīja, ka tā nav tikai "zemnieku kārta", "etnogrāfiska grupa" vai "pusvācisks elements", bet tauta - nācija ar savu pašcieņu, ar pretenzijām uz politisko varu. Toreiz Eiropā daudzi pirmo reizi uzzināja, ka Baltijas jūras austrumu krastā dzīvo tāda tauta latvieši. Vieni no karstākajiem revolūcijas centriem bija Rīga, Lielvārde un Skrīveri.