otrdiena, 2016. gada 20. decembris
ceturtdiena, 2016. gada 8. decembris
trešdiena, 2016. gada 7. decembris
Latvijas vēstures lappuses
1916.
gada 23. decembrī sākās Krievijas armijas uzbrukums vācu pozīcijām Jelgavas
virzienā, kas iesāka mēnesi ilgās kaujas Tīreļpurva rajonā I Pasaules kara
laikā. Ziemassvētku kaujas kļuva leģendāras latviešu strēlnieku varonības,
izciesto grūtību un lielo zaudējumu dēļ. Kaujās krievu 12. armija zaudēja
apmēram 45000 karavīru to skaitā 9000 latviešu strēlnieku. Zaudējumu un
neveiksmīgās operācijas pamatā bija Krievijas cara armijas virspavēlniecības
nemākulība, tūļība un nodevība. Pēc Ziemassvētku kaujām iestājās lūzums
strēlnieku attieksmē pret karu, cara monarhiju un ierunājās cilvēku
pašsaglabāšanās instinkts. Šāds noskaņojums valdīja daudzos Krievijas pavalstniekos
un jau pēc dažiem mēnešiem sākās Februāra revolūcija un cars tika nomests no
troņa.
pirmdiena, 2016. gada 5. decembris
otrdiena, 2016. gada 15. novembris
piektdiena, 2016. gada 11. novembris
Latvijas vēstures lappuses
1905. gada revolūcija Latvijā bija kā sprādziens iepriekš klusajā Krievijas impērijas provincē. Padomju laikos galvenokārt uzsvēra tās šķirisko raksturu, kā strādnieku vēršanos pret bagātajiem (buržuāziju), bet patiesībā tā bija nacionāla revolūcija pret nacionālo beztiesīgumu un augstprātību, par skolām, kurās mācības notiktu latviešu valodā, par nacionālo pašnoteikšanos. Ne velti baltvācieši (tolaik valdošā iedzīvotāju grupa Baltijā) to dēvēja par latviešu revolūciju. Latvieši pirmo reizi parādīja, ka tā nav tikai "zemnieku kārta", "etnogrāfiska grupa" vai "pusvācisks elements", bet tauta - nācija ar savu pašcieņu, ar pretenzijām uz politisko varu. Toreiz Eiropā daudzi pirmo reizi uzzināja, ka Baltijas jūras austrumu krastā dzīvo tāda tauta latvieši. Vieni no karstākajiem revolūcijas centriem bija Rīga, Lielvārde un Skrīveri.
pirmdiena, 2016. gada 31. oktobris
Latvijas vēstures lappuses
Latviešu nācijas un valsts veidošanās, tautas saglabāšanās caur dažādiem laikmetiem un varām nesaraujami saistīta ar dziesmu, ar Dziesmu svētkiem. Ir tapušas estrādes daudzos Latvijas novados, bet vienas no skaistākajām ir estrādes Talsos un Dikļos (Valmieras tuvumā).
Diemžēl zem ūdens vai daļēji appludinātas ir estrādes Staburagā un Oliņkalnā pie Pļaviņām. Skolotāji brīvdienu laikā bija Dikļos - vietā, kur 1864. gadā notika pirmie latviešu dziesmu svētki.
Abonēt:
Ziņas (Atom)
